Pašsūknēšanas{0}}sūkņa uzbūve

Ir daudz pašsūknēšanas{0}}sūkņu strukturālo veidu. "Ārējās sajaukšanas" veidā šķidrums plūst griešanās virzienā un saplūst ar ūdeni, kas atgriežas no labās -puses atgriešanas porta, pēc tam plūstot gar spirāles apvalku. Tā kā šķidrums nepārtraukti iedarbojas uz lāpstiņriteņa lāpstiņām un to sadala lāpstiņritenis, tas enerģiski sajaucas ar gaisu, veidojot gaisa -ūdens maisījumu; nepārtrauktā plūsma neļauj gaisam un ūdenim atdalīties. Pie spirāles izejas maisījums tiek atdalīts ar griezto ūdeni (mēli) un pa īsu cauruli nonāk separācijas kamerā. Kameras iekšpusē gaiss atdalās un tiek izvadīts pa izplūdes cauruli, savukārt ūdens pa kreiso un labo atgriešanas portu plūst atpakaļ uz lāpstiņriteņa ārējo perifēriju, lai sajauktos ar gaisu no iesūkšanas caurules. Šis cikls atkārtojas, pakāpeniski izvadot gaisu no iesūkšanas līnijas un ievelkot ūdeni sūknī, lai pabeigtu pašsūknēšanas procesu. Darbība ir līdzīga notekūdeņu sūkņiem, eļļas sūkņiem, diafragmas sūkņiem, skrūvju sūkņiem un pārnesumu eļļas sūkņiem, izņemot to, ka atgriežošais ūdens plūst uz lāpstiņriteņa ieplūdi, nevis uz ārējo perifēriju. “Iekšējās sajaukšanas” pašsūknēšanas sūkņiem palaišanas laikā ir jāatver recirkulācijas vārsts, kas atrodas zem un pirms lāpstiņriteņa, lai šķidrums sūknī varētu plūst atpakaļ uz lāpstiņriteņa ieplūdi. Darbojas ar lāpstiņriteņa ātrgaitas rotāciju, ūdens sajaucas ar gaisu no iesūkšanas caurules, veidojot gaisa{14}}ūdens maisījumu, kas tiek izvadīts atdalīšanas kamerā; gaiss tiek izvadīts, savukārt ūdens caur recirkulācijas vārstu atgriežas lāpstiņriteņa ieplūdē. Šis cikls turpinās, līdz gaiss ir pilnībā iztukšots un ūdens tiek veiksmīgi uzsūkts.

Sūkņa pašsūknēšanas pacelšana{0}} ir atkarīga no tādiem faktoriem kā blīvējuma atstarpe lāpstiņriteņa priekšā, sūkņa rotācijas ātrums un šķidruma līmenis atdalīšanas kamerā. Mazāks blīvējuma attālums nodrošina lielāku paš-uzsūkšanas pacēlumu; klīrenss parasti ir iestatīts no 0,3 līdz 0,5 mm. Ja klīrenss palielinās, samazinās ne tikai pašsūknēšanas pacelšana{6}}, bet arī samazinās sūkņa augstums un efektivitāte. Sūkņa paš-uzsūkšanas pacēlums palielinās līdz ar lāpstiņriteņa perifēro ātrumu ($u_2$); tomēr, tiklīdz ir sasniegts maksimālais pašsūknēšanas pacēlums, turpmāka griešanās ātruma palielināšana nepalielina pacēlumu vēl vairāk,{11}}tā vietā tas tikai saīsina pašsūknēšanai nepieciešamo laiku. Un otrādi, ja griešanās ātrums samazinās, pašsūknēšanas pacelšana{14}}attiecīgi samazinās. Ja citi apstākļi paliek nemainīgi, pašsūknēšanas pacelšana{16}}arī palielinās līdz ar ūdens uzglabāšanas līmeni (lai gan šis līmenis nedrīkst pārsniegt atdalīšanas kameras optimālo dziļumu). Lai atvieglotu efektīvu gaisa{18}}ūdens sajaukšanos sūknī, lāpstiņritenim ir jābūt mazākam lāpstiņam,{19}}tādējādi palielinot attālumu starp tām,{20}}un vēlams izmantot daļēji atvērtu konstrukciju (vai tādu ar plašiem plūsmas kanāliem); šī konfigurācija ļauj recirkulējošajam ūdenim dziļāk iekļūt lāpstiņriteņa lāpstiņu ejās.

Lielākā daļa paš-sūkņu ir savienoti pārī ar iekšdedzes dzinējiem un ir uzstādīti uz pārnēsājamiem ratiņiem, tāpēc tie ir labi-piemēroti ekspluatācijai uz lauka.